Joga / Par jogu

Kas ir joga?

Pat daudzi, kas paši regulāri nodarbojas ar jogu, bieži vien nezina neko par jogas patieso nozīmi. Joga nav tikai fiziska sevis attīstīšana, tas ir daudz plašāks jēdziens, kas sevī ietver vairākas sistēmas un veidus. Tā ir vesela filozofija, kas izveidojusies vairāku tūkstošu gadu garumā un ko ir ietekmējuši dažādi reliģiskie uzskati un garīgo līderu atziņas.

Vārds „joga” nozīmē „apvienot” jeb „savienot”, jo pēc pamata būtības joga ir gan fiziskā ķermeņa, gan prāta atbrīvošana un saplūšana ar dievišķo jeb visumu. Tas ir veids, kā panākt, ka cilvēks nonāk harmonijā ar sevi, attīstot gan ķermeni, gan garu (domu spēku, intelektu utt.). Ja cilvēks spēj kontrolēt sevi visos minētajos līmeņos, viņš kļūst spēcīgs un apgarots. Cilvēks spēj savā dzīvē panākt visu, ko vien vēlas, ir tikai jāattīsta spēja pozitīvi domāt, tādējādi veicinot panākumus. Ar pozitīvu domāšanu ir iespējams uzveikt slimības, neveiksmes un visu citu negatīvo, ar ko nākas sastapties mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā.

Kaut gan joga ir tūkstošiem gadu veca un laika gaitā tā ir pierakstīta gan hinduistu svētajos rakstos, gan dažādu garīgo līderu sarakstītās grāmatā un citos literatūras avotos, tās nav tikai zināšanas. Joga ir cilvēka apziņas stāvoklis. Ja cilvēki nenodarbojas ar jogu garīgā līmenī, tā ir vienkārša vingrošana vai atpūta, nevis saplūšana ar visumu. Vingrošana un citas fiziskās un garīgās aktivitātes, kas kopumā tiek dēvētas par jogu, ir tikai jogas instrumenti, kā nonākt līdz šai minētajai saplūšanai ar visumu.

Vēl mūsdienu sabiedrībā pastāv maldīgs priekšstats, ka joga ir tiešā veidā saistīta ar hinduismu un ir viens no šīs reliģijas praktizēšanas veidiem, līdzīgi kā lūgšanās kristiešiem. Tiesa, joga ir cēlusies no ziemeļu Indijas hinduistu askētiskā dzīvesveida un daudzi elementi no tā ir saglabājušies līdz mūsdienām, bet joga nesludina hinduismu vai kādu citu reliģiju, turklāt jogu lielā mērā ir ietekmējuši arī dažādu budisma elementi. Nav jābūt hinduistam, lai nodarbotos ar jogu.

Mūsdienās jogai ir ļoti daudz stilu un veidu. Kopumā visu jogu var iedalīt klasiskajā jogā un jogas atzaros, kas veidojušies pēdējo gadsimtu laikā. Pie klasiskās jogas pieskaitāma Hatha joga, Radža joga, Karma Joga, Bhakti joga un Jnana joga. Šie jogas veidi pamatā ir dažādi jogas instrumenti, kā nonākt līdz garīgajai apskaidrībai un saplūšanai ar visumu. Hatha joga ir tas, ko vairums saprot ar jogu kopumā, proti, fiziskās veselības un formas uzlabošana ar vingrinājumu, pareizas elpošanas un meditācijas palīdzību. Radža joga attīsta garīgumu un intelektu. Tā ir vairāk teorētiska mācība. Karma joga arī ir garīga mācība, bet tā galvenokārt fokusējas uz mīlestību pret citiem un savas sirdsapziņas attīrīšanu. Bhakti joga ir nodošanās augstākam spēkam un Jnana joga ir intelektuālās evolūcijas piegājiens.

Parasti, lai pilnībā izprastu, kas ir joga un saplūšana ar visumu, ir jānodarbojas ar vairākiem jogas pamata veidiem. Tikai teorija par to, kas ir joga vai arī tikai jogas praktizēšana bez padziļinātām zināšanām neko daudz nedos. To, kas ir joga patiesībā spēj saprast tikai tie, kas ar to nodarbojas.

Mūsdienās ar jogu var nodarboties ļoti daudzās jogas studijās vai pat SPA centros un fitnesa centros, bet ir svarīgi, lai jogas instruktors tiešām būtu zinošs un pārzinātu gan jogas pamata ideoloģiju, gan vairākus tās veidus.